Skip to main content
Knowledge Centre on Interpretation

Sinhronā tulkošana

Kas ir sinhronā tulkošana un kā tā notiek

Sinhronā tulkošana

Šeit sniegts ļoti īss sinhronās tulkošanas apraksts, kas paredzēts nespeciālistiem un nav visaptverošs. Par šo tematu ir sarakstīts daudz grāmatu, kurās atrodama daudz plašāka informācija.

Sinhronā tulkošana ir mutiskās tulkošanas veids, kurā runātājs uzstājas ar runu un tulks tajā pašā laikā (jeb sinhroni) pārformulē runu valodā, ko saprot mērķauditorija. Sinhronie tulki parasti strādā mutiskās tulkošanas kabīnē, taču viņi var izmantot arī pārnēsājamu mutiskās tulkošanas aprīkojumu bez kabīnes (bidule) vai veikt čuksttulkošanu (chuchotage).

Visas prasmes, kas nepieciešamas secīgajai tulkošanai, attiecas arī uz sinhrono tulkošanu.

Arī trīs galvenās darbības būtībā ir vienādas:

1) aktīva klausīšanās (saprašana);

2) analizēšana (vēstījuma strukturēšana);

3) atveidošana (vēstījuma nodošana).

Atšķirība no secīgās tulkošanas ir tāda, ka sinhronajā tulkošanā visas minētās darbības jāveic vienlaikus (jeb sinhroni).

Tas nozīmē, ka papildus prasmēm, kas minētas attiecībā uz secīgo tulkošanu, — t. i., īpašs klausīšanās veids, informācijas prioritizēšana un svarīgākās un otršķirīgās informācijas nošķiršana, īstermiņa atmiņas aktivizēšana, komunikācija utt. — labam sinhronajam tulkam ir arī jāspēj paredzēt, ko runātājs varētu teikt (it īpaši tad, ja runātājs izsakās valodā, kuras sintaktiskā struktūra ievērojami atšķiras no tās valodas, kurā tiek tulkots). Turklāt sinhronajā tulkošanā vēl jo svarīgāka ir spēja saglabāt mieru spriedzes apstākļos un tikt galā ar stresu.

Arī tulka aktīvā valoda sinhronajā tulkošanā ir pakļauta lielākam spiedienam, jo tulks runā, vienlaikus arī klausoties un analizējot dzirdēto. Tāpēc sinhronajā tulkošanā arī izcilas dzimtās valodas vai aktīvās valodas prasmes ir vēl vairāk nepieciešamas nekā secīgajā tulkošanā. Tāpat sinhronajā tulkošanā ir lielāka iespēja, ka aktīvajā valodā (kurā tulks runā) “iejūk” pasīvās valodas (kurā runātu tekstu tulks klausās) elementi, tāpēc tulkiem ir jāpievērš vēl lielāka uzmanība viņu teiktajam. Tas var nozīmēt, ka ir jāatsakās no sākotnējās sintakses, gari teikumi jāsadala īsākos un jāizvairās no “viltus draugiem”.

Tāpēc mutiskās tulkošanas studenti vispirms apgūst secīgo tulkošanu, jo tādējādi viņi apgūst mutiskās tulkošanas pamatprasmes. Sinhronajā tulkošanā izmanto tieši tādas pašas prasmes, taču šāda tulkošana ir vēl sarežģītāka un grūtāka.

Visas šīs dažādās prasmes ir jāapgūst. Cilvēku nevar uzskatīt par tulku tikai tāpēc, ka viņš runā vairāk nekā vienā valodā; tas ir daudz sarežģītāk. Konferenču tulkošanas studiju programmas tiek piedāvātas daudzās augstskolās.

Daudz resursi sinhronajai tulkošanai ir arī apkopoti šajā platformā (uzskaitījums nav izsmeļošs):

Runu datubāze (runas, ar kurām var trenēties)

Mutiskās tulkošanas ĢD mācību materiāli

ORCIT