Tiesību akti
Eiropas Savienības un tās iestāžu daudzvalodu raksturu garantē Padomes Regula (EK) Nr. 1/58, kuras 1. pantā noteikts, ka ES oficiālās valodas ir dalībvalstu valodas. Sākotnēji, kad ES vēl bija Eiropas Ekonomikas kopiena, oficiālās valodas bija tikai četras, taču pēc katras paplašināšanās kārtas tika pievienotas vēl citas valodas:
“Savienības iestāžu oficiālās valodas un darba valodas ir angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, horvātu, igauņu, itāļu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valoda.”
Plašākā nozīmē cieņa pret valodu daudzveidību ir viena no ES pamatvērtībām, tāpat kā cieņa pret cilvēku un atvērtība citām kultūrām. Tas ietverts Līguma par Eiropas Savienību (LES) preambulā, kurā teikts: “iedvesmojoties no Eiropas kultūras, reliģijas un humānisma mantojuma, [...] apliecinot atbalstu brīvības un demokrātijas, [un] cilvēktiesību principam”. Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā liela nozīme piešķirta cilvēktiesību ievērošanai un nediskriminācijai, bet 3. pantā teikts, ka ES “respektē savu kultūru un valodu daudzveidību”.
2000. gadā tika pieņemta ES Pamattiesību harta, kas kļuva juridiski saistoša pēc Lisabonas līguma pieņemšanas; tā aizliedz diskrimināciju valodas dēļ (21. pants) un uzliek Savienībai pienākumu respektēt valodu daudzveidību (22. pants).
Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO) ir 6 darba valodas — arābu, ķīniešu, angļu, franču, krievu un spāņu valoda.
IAMDLAP* organizācijas arī ir pieņēmušas juridisku dokumentu par daudzvalodību, tā dēvēto Vīnes paziņojumu.
Kas attiecas uz autortiesībām un intelektuālā īpašuma aizsardzību, ja konferenču tulku nodrošinātais tulkojums tiek ierakstīts un saglabāts, tas ir aizsargāts saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Savukārt Bernes konvencija aizsargā autoru intereses: tulkojums tiek uzskatīts par oriģināldarbu, un tulkotājiem kā darba autoriem ir paredzēta atbilstoša aizsardzība. Ja mutisks tulkojums ir fiksēts jebkādā iespējamā materiālā formā, konferenču tulka nodrošinātais sniegums tiek uzskatīts par tulkojumu Bernes konvencijas izpratnē un konvencijā paredzētās ekskluzīvās tiesības pienākas tā autoram. (avots: AIIC)
*IAMLADP (starptautiskā ikgadējā sanāksme, kas veltīta valodu lietošanas kārtībai un dokumentācijas un publikāciju jautājumiem) ir starptautisks forums un sadarbības tīkls, kurā piedalās tādu starptautisku organizāciju vadoši darbinieki, kas nodarbina konferenču un valodas pakalpojumu sniedzējus; sanāksme tiek rīkota ANO aizgādībā, taču ar Eiropas Savienības iestāžu līdzdalību.
Profesijas standarti un ētika
Lai nodrošinātu mutiskās tulkošanas kvalitāti, starptautiskās organizācijas, tai skaitā ES iestādes, ir noteikušas stingras akreditācijas procedūras gan štata darbiniekiem, gan ārštata tulkiem.
Mutiskās tulkošanas ģenerāldirektorāts (ĢD) ar pastāvīgajiem un pagaidu štata tulkiem noslēdz darba līgumu, kurā tiek atrunāti noteikumi par darba apstākļiem.
Cita veida līgums (tā dēvētais “nolīgums”) tiek slēgts ar ārštata tulkiem.
Profesijas standartos un ētikas prasībās atrunāti daudzi un dažādi aspekti; zemāk minēti daži no Mutiskās tulkošanas ĢD ētikas kodeksā iekļautajiem.
1) Darbs komandā: tulka darbs ir individuāls, bet augstu darba kvalitāti var panākt vien tad, ja visi komandas dalībnieki strādā labi un komandas darbs ir organizēts. Tas attiecas gan uz mini komandu, kas strādā tulku kabīnē, gan arī lielāku komandu, kas kopīgi tulko sanāksmju laikā. Pret kolēģiem, vadītājiem un klientiem vienmēr jāizturas ar cieņu, un tie jāuzklausa. Cieņa nozīmē ne tikai cieņu pret cilvēku, bet arī pret viņa laiku un telpu.
2) Palīdzība: ļoti liela nozīme ir kolēģu savstarpējai palīdzībai — tā pati par sevi ir mākslas forma, jo ir skaidri jāsaprot, kad un kā savu palīdzību piedāvāt. Palīdzību kolēģiem nevajadzētu uztiept, nedz arī justies aizvainotam, ja viņi jūsu piedāvāto palīdzību noraida. Iespējams, dažkārt kolēģim pietiek vien ar pārliecību, ka vajadzības gadījumā viņš palīdzību varēs saņemt. Tad, ja esat otrā — palīdzības saņēmēja — pusē, ir svarīgi kolēģiem darīt zināmu, kādu tieši palīdzību vēlaties saņemt, īpaši gadījumos, kad jums šķiet, ka vajadzīgo atbalstu nesaņemat.
3) Relejtulkošana (no starpniekvalodas) (relay): cieņa pret kolēģiem citās kabīnēs izpaužas kā “Relay” pogas vai B kanāla pareiza izmantošana, proti, ir jāpārliecinās, ka pēc relejtulkojuma pabeigšanas esat izslēguši “Relay” režīmu, attiecīgo kanālu atbrīvojot A valodas kabīnes tulku vajadzībām. Tāpat jālūkojas, lai “nenozagtu” kanālu kādai no kabīnēm, kas grasās veikt relejtulkošanu.
4) Sagatavošanās sanāksmēm: viens no svarīgākajiem tulku darba uzdevumiem ir rūpīgi un sistemātiski gatavoties visām sanāksmēm, kurās jānodrošina mutiskais tulkojums. Jo vairāk mums zināms par sanāksmes tematu, kontekstu un terminoloģiju, jo kvalitatīvāks būs sniegums tulkošanas kabīnē. Rūpīga gatavošanās prasa gan laiku, gan pūles, tomēr tā ir absolūti nepieciešama, ja vēlamies sasniegt galveno mērķi — nodrošināt kvalitatīvu mutisko tulkojumu.
Tā kā sanāksmes kļūst arvien specializētākas un tehniski sarežģītākas, gatavošanās tām pati par sevi ir sarežģīta. Tomēr ieguldītais laiks un pūles noteikti būs tā vērtās, jo palīdzēs saglabāt mūsu reputāciju attiecībā uz kvalitāti.
5) Dokumentu konfidencialitāte: pirms sanāksmes elektroniski izplatītie, kā arī kabīnēs pieejamie izdrukātie dokumenti ir pienācīgi jāaizsargā pat tad, ja konkrētais dokuments citos apstākļos ir jau publicēts. Tulki nedrīkst atstāt dokumentu kopijas ārpus kabīnes vai pārsūtīt elektroniskās versijas ārpus aizsargātiem ES tīkliem. Tāpat nav ieteicams bez vajadzības dokumentus kopēt vai izplatīt, un attiecībā uz tiem ir jāpiemēro princips, ka informācija ir zināma tikai tiem, kam tā nepieciešama darbam.
Video par profesionālu uzvedību tulkošanas kabīnē
Starptautiskā konferenču tulku asociācija (AIIC) tiek uzskatīta par kvalitātes un standartu ievērošanas garantu, tas attiecas arī uz darba apstākļu nodrošinājumu. Lai kļūtu par AIIC biedru, ir jāiztur profesionāla izvērtēšana un jāatrod galvotājs. AIIC biedri apņemas ievērot stingrus profesionālo standartu un ētikas kodeksus.
ISO standarti mutiskās tulkošanas jomā
Mutiskās tulkošanas ĢD ir piedalījies visu mutiskās tulkošanas standartu izstrādē (izņemot vienu ar sabiedrisko mutisko tulkošanu (13611) saistītu standartu, kas tika pieņemts pirms Mutiskās tulkošanas ĢD iesaistīšanās ISO). Mūsu ģenerāldirektorāts ISO sanāksmēs piedalās sadarbības partnera statusā (kā eksperts bez balsstiesībām, jo balsot drīkst tikai valstu deleģētās komitejas), tomēr ar iespēju izteikties sanāksmēs un ietekmēt to iznākumu.
Starptautiskā Standartizācijas organizācija (ISO) pašlaik apspriež tieši konferenču tulkošanai paredzētu standartu, un diskusijās piedalās arī Mutiskās tulkošanas ĢD.
Principā varētu uzskatīt, ka ISO standarts attiecībā uz mutiskās tulkošanas pakalpojumiem jau pastāv: ISO 188841: Vispārīgās prasības un ieteikumi attiecībā uz mutiskās tulkošanas pakalpojumiem.
Mutiskās tulkošanas ĢD vienmēr ievēro šos standartus, neraugoties uz to, ka Eiropas Savienības iestādes nav pakļautas ISO sertificēšanai.
Tehniskie standarti
Mutiskās tulkošanas ĢD arī palīdz izstrādāt jaunākos tehniskos standartus (arī ISO standartus), un pats tos ievēro.